{"id":79138,"date":"2014-10-02T08:18:30","date_gmt":"2014-10-02T08:18:30","guid":{"rendered":"http:\/\/www.rigasacappellafestivals.lv\/?p=79138"},"modified":"2019-05-25T09:14:25","modified_gmt":"2019-05-25T09:14:25","slug":"latviesu-psalmu-dziedajumi","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.rigasacappellafestivals.lv\/en\/latviesu-psalmu-dziedajumi\/","title":{"rendered":"Latvie\u0161u psalmu dzied\u0101jumi"},"content":{"rendered":"
\"\"<\/div>\n\t\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t<\/div><\/div><\/div><\/div><\/div>
<\/span><\/div>\n

Latvie\u0161u psalmu dzied\u0101jumi<\/span><\/h1><\/div>
<\/div><\/div>
October 2, 2014<\/span><\/div>

2014. gada 31. oktobr\u012b plkst. 19.30 ar koncertu \u201cLatvie\u0161u psalmu dzied\u0101jumi\u201d R\u012bgas Sv. J\u0113kaba katedr\u0101l\u0113 s\u0101ksies otrais \u201cR\u012bgas A Cappella festiv\u0101ls\u201d. Koncerta koncepcijas pamat\u0101 ir iecere par\u0101d\u012bt psalmus k\u0101 izdzied\u0101tus tekstus, kas muzik\u0101li izteiksm\u012bgi un kontrastaini caurvij latvie\u0161u m\u016bzikas v\u0113stures da\u017e\u0101dos laikmetus no senlaikiem l\u012bdz pat m\u016bsdien\u0101m. Koncert\u0101 piedal\u0101s vok\u0101l\u0101 grupa \u201cSchola Cantorum Riga\u201d, Ieva Birzkopa (d\u016bdas), Guntars Pr\u0101nis (m\u0101kslinieciskais vad\u012bt\u0101js). Ieeja koncert\u0101 br\u012bva.<\/p>\n

Vok\u0101l\u0101 grupa \u201cSchola Cantorum Riga\u201d tika dibin\u0101ta 1995.gad\u0101 k\u0101 \u012bpa\u0161s ansamblis sen\u0101s m\u016bzikas, sevi\u0161\u0137i gregorisk\u0101 kor\u0101\u013ca, autentiskai interpret\u0113\u0161anai un ir att\u012bst\u012bjusies par grupu ar \u013coti pla\u0161u un daudzveid\u012bgu repertu\u0101ru. T\u0101s viens no galvenajiem m\u0113r\u0137iem ir atska\u0146ot m\u016bziku augst\u0101 m\u0101ksliniecisk\u0101 un profesion\u0101l\u0101 l\u012bmen\u012b, kas atspogu\u013cojas grupas daudzajos koncertos Latvij\u0101 un \u0101rzem\u0113s, k\u0101 ar\u012b regul\u0101ros ierakstos. Ar\u012b \u0161odien \u201cSchola Cantorum Riga\u201d galvenok\u0101rt atska\u0146o viduslaiku m\u016bziku un piev\u0113r\u0161as m\u016bsdienu latvie\u0161u komponistu darbu atska\u0146o\u0161anai. Grupas dzied\u0101t\u0101ji ir profesion\u0101li m\u016bzi\u0137i un m\u016bzikas studenti, kurus vieno m\u012blest\u012bba uz seno m\u016bziku un v\u0113lme to atska\u0146ot p\u0113c jaun\u0101kaj\u0101m atzi\u0146\u0101m sen\u0101s m\u016bzikas autentiskas interpret\u0113\u0161anas jom\u0101. \u012apa\u0161s akcents tiek likts uz gregorisk\u0101 kor\u0101\u013ca un citu viduslaiku repertu\u0101ru atska\u0146o\u0161anu. Grupa atska\u0146o gregorisko kor\u0101li, balstoties uz neimu rokrakstu interpret\u0101cijas nor\u0101d\u0113m un jaun\u0101kajiem p\u0113t\u012bjumiem semiolo\u0123ijas jom\u0101.<\/p>\n

Koncerta \u201cLatvie\u0161u psalmu dzied\u0101jumi\u201d norises vieta R\u012bgas Sv. J\u0113kaba katedr\u0101le v\u0113sturiski bijusi k\u0101 latvie\u0161u gar\u012bg\u0101s dz\u012bves centrs. No pa\u0161iem s\u0101kumiem l\u012bdz reform\u0101cijai (1225. – 1522. g.) Sv. J\u0113kaba bazn\u012bca ir pieder\u0113jusi kato\u013ciem. S\u0101kotn\u0113ji t\u0101 ir bijusi priek\u0161pils\u0113tas bazn\u012bca un atrad\u0101s t\u0101 sauktaj\u0101 jaunaj\u0101 pils\u0113t\u0101, kas s\u0101k\u0101s ar Zirgu un Jauno ielu un, ko ap 1300. gadu ar m\u016briem pievienoja R\u012bgas pils\u0113tai. L\u012bdz ar to ar laiku pie sv. J\u0113kaba draudzes pierakst\u012bj\u0101s ar\u012b pils\u0113tnieki, kas bija ien\u0101ku\u0161i no laukiem, un vair\u0101kas amatnieku \u0123ildes. Sv. J\u0113kaba bazn\u012bca izveidoj\u0101s k\u0101 latvie\u0161u gar\u012bg\u0101s dz\u012bves centrs. Sv. J\u0113kaba bazn\u012bca bija R\u012bgas demokr\u0101tisko sl\u0101\u0146u, vienk\u0101r\u0161\u0101s tautas bazn\u012bca, kuras locek\u013ci vairum\u0101 bija latvie\u0161i. No 1523. l\u012bdz 1582. gadam Sv. J\u0113kaba bazn\u012bca bija pirmais latvie\u0161u luter\u0101\u0146u draudzes dievnams R\u012bg\u0101. \u0160aj\u0101 laika posm\u0101 spredi\u0137i tika teikti latvie\u0161u valod\u0101, kas bija \u013coti izkrop\u013cota, jo m\u0101c\u012bt\u0101ji bez iz\u0146\u0113muma bija v\u0101cie\u0161i. 1582. gada 7. apr\u012bl\u012b R\u012bgu pak\u013c\u0101vu\u0161ais Polijas karalis Stefans Batorijs(1533. \u2013 1586. g.) Sv. J\u0113kaba bazn\u012bcu l\u012bdz ar daudziem citiem \u012bpa\u0161umiem nodeva katoliskajai Bazn\u012bcai un dr\u012bz p\u0113c tam J\u0113zus sadraudz\u012bbai (lat. Societas Jesu) \u2013 jezu\u012btu ordenim. \u0160aj\u0101 laik\u0101 tika nodibin\u0101ta viena no vec\u0101kaj\u0101m R\u012bgas skol\u0101m \u2013 J\u0113kaba skola. \u0160eit jezu\u012bti izdeva pirm\u0101s gr\u0101matas latvie\u0161u valod\u0101. Pirm\u0101 iespiest\u0101 gr\u0101mata latvie\u0161u valod\u0101, kas ir saglab\u0101jusies, ir \u201eKato\u013cu katehisms\u201d, izdota 1585. gad\u0101 Vi\u013c\u0146\u0101 (jezu\u012btu t\u0113va Erdma\u0146a Tolgsdorfa tulkojums no Sv. P\u0113tera Kan\u012bzija \u201eCatehismus Catholicorum\u201d).<\/p>\n

Pirms koncerta R\u012bgas Sv. J\u0113kaba katedr\u0101l\u0113 plkst.18.00 notiks Sv\u0113t\u0101 Mise Visu sv\u0113to dienas priek\u0161vakar\u0101.<\/p>\n

\u201eR\u012bgas A Cappella festiv\u0101ls\u201c norisin\u0101sies no 31. oktobra l\u012bdz 2. novembrim un savos koncertu projektos pla\u0161\u0101kai publikai pied\u0101v\u0101s iepaz\u012bt vair\u0101kas spilgtas a cappella<\/em> m\u016bzikas programmas. 1. novembr\u012b plkst. 20.00 Latvijas Nacion\u0101l\u0101s Bibliot\u0113kas Ziedo\u0146a z\u0101l\u0113 jaunie\u0161u koris \u201cKam\u0113r\u2026\u201d un diri\u0123ents J\u0101ni Liepi\u0146u sniegs \u201cNakts koncertu\u201d, 2. novembr\u012b R\u012bgas Sv.P\u0113tera bazn\u012bc\u0101 plkst. 18.00 izskan\u0113s koncerts \u201cPareiztic\u012bgo dzied\u0101jumi\u201d ar v\u012bru kori \u201cLogos\u201d un m\u0101ksliniecisko vad\u012bt\u0101ju Joanu \u0160enroku. Ieeja visos festiv\u0101la koncertos bez maksas.<\/p>\n

\u201cR\u012bgas A Cappella festiv\u0101ls\u201d savos koncertos pied\u0101v\u0101 iepaz\u012bt a cappella<\/em> \u017eanra daudzveid\u012bgumu, da\u017e\u0101dos a cappella<\/em> m\u016bzikas projektos iepaz\u012bstina ar Latvijas un pasaules spilgt\u0101kajiem izpild\u012bt\u0101jiem. Festiv\u0101la m\u0113r\u0137is ir rad\u012bt pozit\u012bvus piem\u0113rus, spilgtas, rado\u0161as un progres\u012bvas idejas, dot pozit\u012bvus impulsus kop\u0113jai vok\u0101l\u0101s m\u016bzikas att\u012bst\u012bbai. Festiv\u0101l\u0101 noz\u012bm\u012bga vieta tiek ier\u0101d\u012bta unik\u0101liem a cappella<\/em> m\u016bzikas projektiem un novatoriskiem a cappella<\/em> m\u016bzikas atska\u0146ojumiem.<\/p>\n

Vair\u0101k par 2014. gada festiv\u0101lu un koncertiem www.rigasacappellafestivals.lv<\/a><\/p>\n

 <\/p>\n

 <\/p>\n

\n<\/div><\/div><\/div><\/div><\/div><\/div>